7

Vēl viena nedēļa no vasaras pagājusi. Pa šo nedēļu esmu iepazinis tuvāk daudzus cilvēkus, kurus man likās, ka pazīstu jau ļoti sen un zinu uz visu, ko viņi ir spējīgi, bet šonedēļ pierādījās pretējais, varbūt, ja ne pretējais, tad vismaz atklājās cita puse. Kā arī iepazinu tādus cilvēkus ar kuriem līdz šim kontakts bija ļoti slikts/neregulārs.
                  Tāda viena atklāsme no manas puses ir tā, ka neko nevar Rīgas dzīvoklī rīkot, dēļ atsevišķiem cilvēkiem, ar kuriem cik atminos vienmēr kkāda hui*a atgadās. Šī atklāsme radās pēc tā, kad dzīvoklī gribēju uztaisīt chill vakaru, bet beidzās viss ar to, ka ap plkst. 3:40 mājas pārvaldnieks manus viesus izdzina. Diezgan smieklīgi tomēr.
                 Tāpat arī esmu sapratis, kurus tiešām var uzskatīt par draugiem, uz kuriem var paļauties. Diezgan ilgu laiku man tas prasīja, līdz esmu guvis šo atziņu.

                Visa šī nedēļa paritējusi ar ļoti stipru mūzikas pieskārienu, varētu pat teikt, ka sitienu. Pirmdien Jeziks, paziņoja par iespēju spēlēt un tā nu arī mēs piekritām. Laikam tā jābūt, kad mēģinājumos skan pēc pilnīga sūda, tā, ka gribas atteikt, bet koncertā skan perfekti, nu varbūt ne gluži perfekti, bet ļoti labi. Kā arī pārsteidza tas, ka uz koncertu atnāca nevis tuvākie draugi, bet tādi cilvēki ar kuriem nebiju runājis pusgadu un vairāk. Mūzika tiešām ir atkarība no kuras nevar tikt vaļā... nekad.
               Jau rīt dodos uz Igauniju satikt Gretu un pastaigāt pa pilsētu, pabildēt. Neesmu tur bijis vasarā, bet oktobrī tur izskatījās ļoti tīri, un skaisti. Bet nu tā jau vienmēr ir, kad visur citur ir labāk, tikai ne mājās.
               Gribās baigi daudz ko šeit sarakstīt, bet tad visbiežāk tas netiek izlasīt, vai tiek izlasīts pa pusei, un uzskatu, ka tam nav jēgas. Tāpēc centos tā īsumā. Šonedēļ daudz citāti sanākuši.
               Kad atbraukšu jāsāk gatavoties Jāņiem, jo tie vairs nav aizkalniem.